Hroniskas slimības un elektrolīti.
Pie nabadzīgas nodrošināšanas izraisītām hroniskām slimībām bez šaubām pieskaita hroniskus zarnu iekaisumus (HZI). Pārtikas trūkums un svara zudums visbiežāk tiek novērots cilvēkiem ar HZI. Apmēram 70% pacientu ar Morbus Crohn un 10 -14% pacientu ar Colitis ulcerosa uzrāda ēšanas traucējumus, būtiska nozīme ir uzturvielu kompensācija terapijas ietvaros.
Pārtikas deficīts ir multifaktoriāli noteikts pacientiem ar HZI. Pie iemesli, kam ir nozīme minerālvielu un mikroelementu izsmelšanā, pirmkārt pieskaita samazinātu uzņemšanu, kam par pamatu visbiežāk ir bailes no vēdera sāpēm. Zudums, respektīvi, uzņemšanas ierobežojums var beigties ar blakusparādībām, piemēram, vemšana vai caureja. Kā nākošajām liela loma šajā sakarā ir vienreizēji uzsūkšanās- un gremošanas procesi. Tie īpaši izceļas pēc atšķelšanās un ar to saistīto samazināto uzsūkšanās laukumu zarnās. Apmēram 30% HZI pacientu cieš no vienreizējas tauku uzsūkšanās un samazinātas žults skābes veidošanās. Tiek kavēta tauku izdalīšanās un resnajā zarnā vairumā nonākusī žults skābe saistās ar Kalcija kompleksiju. Līdz ar palielinātu tauku izdalīšanos seko katjonu un brīvo taukskābju ziepju reakciju veidošanās, tiek zaudēts arī kalcijs un Magnijs.
Elektrolītu zudums veicina arī caureju, kur par kritisko elementu uzskata Kāliju. Tiek novērota arī pazemināta Magnija, Kalcija, Dzelzs, Vara, Cinka un Selēna seruma koncentrācija. Magnija trūkums var izpausties ,kā sirds aritmija vai muskuļu krampji. Hipokalcēmiju var novērot apmēram 30% Morbus Crohn un vairāk nekā 20% Colitis ulcerosa pacientiem. Mikroelementiem pirmkārtēji ir Dzelzs- (30-60%), Cinka- (45%) un Selēna trūkums (40%). Pazemināts Dzelzs seruma līmenis, galvenokārt izpaužas caur asins zudumu zarnās, saistās ar anēmiju. Ar Cinka deficītu saistās HZI pacientiem novērotās blakusparādības, piemēram, augšanas un brūču dzīšanas traucējumi. Reducēts Selēna līmenis parādās kā asinīs, tā arī leikocītu un eritrocītu serumos.
Arī Diabetes mellitus ir saistīts ar elektrolītu paaugstinātu pieprasījumu. Diabētiķiem, piemēram, ļoti nozīmīgs ir Cinks. No otras puses, šī slimība saistās ar paaugstinātu Cinka zudumu zarnās. Mikroelements piedalās gan insulīna veidošanā, gan tā akumulācijā un samazina diabētisko vielmaiņu stāvokli. Cinkam ir nozīme arī glikozes izlietošanā: Cinka iztērēšanā var samazināties glikozes utilizācija, to pierāda, eventuāli pamatojoties uz reducētu, cinka vadītu insulīna mijiedarbību ar atbilstošiem membrānu receptoriem. Šodien, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem par Cinka nozīmi, vairs nepastāv šaubas, ka esošs Diabetes mellitus var pasliktināties Cinka trūkuma rezultātā. Visbeidzot, arī diabētiskas sekas, piemēram, brūču dzīšanas traucējumi, var tikt saistīti ar Cinka deficītu. Ir novērota būtiski uzlabot brūču dzīšanu, lietojot Cinku.
Mikroelements – Hroms – ir glikozes tolerances faktora sastāvdaļa, līdz šim nedefinētam hromu saturošam proteīnam, kas uzlabo glikozes izlietojumu un insulīna receptorus. Mikroelements paaugstina insulīna receptoru skaitu un aktivizē insulīna receptoru kināzi, kam seko insulīna intensitātes kāpums. Nepietiekams nodrošinājums (<20u.g./dienā)>
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru