Skābes pārblīvējums – parādība, kas izraisa slimību.


Skābju-bāzu vienlīdzības saglabāšanai tiek piešķirta liela loma homeopātiskajā medicīnā. Nespecifiskas sūdzības, piemēram, nogurums, koncentrēšanās traucējumi, galvas un locītavu sāpes, kā arī deģeneratīvās slimības (3.tabula) asociējas ar pārāk lielu skābju daudzumu organismā.

Skābi var radīt ārējas vai iekšējas iedarbības faktori. Ķermenī var rasties liels skābes daudzums, piemēram, caur hroniskiem rūgšanas procesiem zarnās vai arī caur endokrīnā dziedzera trūkstošo jaudu (piemēram, Diabetes mellitus, aknu slimības). Arī niru funkciju traucējumi saistās ar palielinātu skābes daudzumu. Pie ārējas iedarbības izraisītiem kaitējumiem pieskaita nepareizu uzturu, no vienas puses, samazinātā daudzumā tiek uzņemta bāzes saturoša barība, no otras puses palielinātā daudzumā tiek uzņemta skābes saturoša barība.

Pareizai barībai un elpošanai ir būtiska nozīme. Skāba ietekme raksturīga, piemēram, gaļai, desai, sieram, biezpienam, olām, graudiem, ražotam cukuram, taukiem. Bāziska ietekme – kartupeļiem, dārzeņiem, augļiem, garšvielām, pienam (neapstrādātam), krējumam un minerālūdenim. Nepareiza barība, piemēram, pārlieku liela skābi saturošas gaļas un desas produktu un rafinētu produktu lietošana, no vienas puses, un nepietiekama bāzi saturošo augu valsts produktu lietošana no otras puses, veicina disharmoniju.

Skābju-bāzu-bufersistēmā piedalās arī elektrolīti, piemēram, Magnijs, Kālijs, Kalcijs un Cinks. Skābes normas pārsniegums var ievērojami ietekmēt minerālvielu uzsūkšanos. Tādēļ pietiekams organisma nodrošinājums ar šīm minerālvielām, piedalās PH-līmeņa saglabāšanā un bāziski ietekmē elektrolītus, tas ir īpaši nozīmīgs skābes normas pārsnieguma samazināšanai.

3.tabula: Slimības, kas saistās ar skābju-bāzu līmeņa traucējumiem (piemēri).

 Alerģijas,
 Bronhiālā astma,
 Kuņģa-zarnu trakta slimības,
 Ādas slimības (piemēram, neirodermīts),
 Sirds un asinsvadu slimības,
 Vēzis,
 Aknu slimības,
 Migrēna,
 Nieru slimības,
 Osteoporoze.