Veselība – saprāta honorārs
Mēs izvēlamies aktīvu ilgdzīvošanu
Mēs esam par to, lai neslimotu un nemirtu mūsu bērni.
Mēs esam par to, lai neslimotu un dzīvotu ilgi mūsu vecāki.
Mēs esam par to, lai ap mums būtu veseli un laimīgi cilvēki.
Mēs esam par to, lai cilvēki zinātu kā to visu panākt.
Tādēļ ķersimies pie lietas un šoreiz visu izdarīsim pareizi. Pat ja jūs sāksiet apzināties vismaz 10 % no visa, ko šeit izlasīsiet, jūs pasargāsiet sevi un savus tuviniekus no daudzām nepatikšanām, ieekonomēsiet lērumu naudas un par daudziem gadiem pagarināsiet savu dzīvi.
Ja uzdotu jautājumu: «Kas priekš jums ir galvenais laimes priekšnoteikums?» Mēs esam pārliecināti, vairums cilvēku atbildēs: «Veselība!» Kā saka, galvenais, lai ir veselība, pārējo nopirksim. Taču par savu veselību atceramies tikai tad, kad sākam to zaudēt.
Kādēļ gan, neskatoties uz to, ka tiek sagatavoti miljoniem diplomētu ārstu un medicīnas progresu, mūsdienīgu aprīkojumu klīnikās un milzīgo zāļu izvēli aptiekās, mēs slimojam arvien vairāk, nekā jebkurš savvaļas dzīvnieks, kurš dzīvo savā dabīgajā vidē.
Vēl vairāk, aizdomājieties par to, ka pacientu skaits, kuri slimo ar tādām nopietnām slimībām kā vēzis, skleroze, sirds išēmiskā slimība, procentuāli pieaug. Kādēļ gan mūsdienu cilvēku dzīves ilgums samazinājies līdz 57- 70 gadiem? Dažādās valstīs atšķirīgi. Un tas viss pie cilvēka ģenētiskā potenciāla dzīvot gadus 120- 140.
Kādēļ gan šodien daudzi speciālisti prognozē, ka pēc 15 gadiem katrs otrais planētas iedzīvotājs saskarsies ar onkoloģiskām problēmām, ja situācija steidzami netiks mainīta? Kādēļ tikai retais nodzīvo līdz 100 gadiem nosacīti vesels un apmierināts? Lielākā daļa cilvēku „novelk” savus 50-60 gadus slimodami un bailēs. Un kas patiešām ir baisi, ka mēs nododam savas slimības mantojumā saviem bērniem. Pēc dažām aplēsēm tikai
1% bērnu
piedzimst veseli.
Tādēļ arvien mazāk cilvēku domā, ka viņus šī situācija neskars. Tādēļ šodien viņi vēl jūtas pietiekami labi.
Ja jūs sāksiet apzināties vismaz 10 % no visa, ko šeit izlasīsiet, jūs pasargāsiet sevi un savus tuviniekus no daudzām nepatikšanām, ieekonomēsiet lērumu naudas un par daudziem gadiem pagarināsiet savu dzīvi.
Visi zina, ka cilvēku veselību ietekmē 3 galvenie faktori.
Ekoloģija. Smago metālu savienojumi, nitrāti, pesticīdi, toksiskās vielas ar pārtiku, ūdeni un gaisu nokļūst mūsu organismā. Gadu desmitiem tur uzkrājas un sagrauj mūsu veselību. Pēc apkārtējās vides aizsardzības aģentūras pētījumiem, tikai tā ķīmija, kas sastopama praktiski katrā mājā (sintētiskie apdares materiāli, tīrāmie, mazgāšanas un citi līdzekļi)
Ir 3 reizes
vairāk kancerogēni aktīvi, nekā skābie lieti un ozona caurumi kopā ņemti.
Mediķi uzskatāmi pierādījuši, ka,
80-90% vēža formu
izraisa ārējie faktori, kas iedarbojas uz organismu. Tāpat mēs atceramies par
radiācijas, ultravioletā starojuma, elektromagnētisko lauku,
pastāvīgo ietekmi un citiem patogēnajiem riskiem. Mēs zinām, ka izmainīt situāciju nav mūsu spēkos.
Vai jūs zināt daudz cilvēkus, kas nav pakļauti stresam? pareizi! Tādu vienkārši nav!
Mēs katru dienu izjūtam stresu!
Darbā – stress!
Uz ielas – stress!
Ceļas cenas veikalos – stress!
Paskatījāmies ziņas pa televizoru – atkal stress!
Stresiem ir tendence uzkrāties. Un tie sit pa mūsu organismu. Kā sekas – sirds – asinsvadu un citas problēmas. Uzskatāms piemērs. Vidēji statistisks pilsētas zvirbulis nemitīgi pakļauts stresa situācijām. Pārtikas ieguve un ārējie uzbrucēji. Tāda zvirbuļa vidējais dzīves ilgums ir 1-2 gadi. Zinātnieki ir nodemonstrējuši, ka norobežojot tādu zvirbuli no stresiem un izveidojot viņam komfortablus apstākļus, tas spēj nodzīvot
17 gadus!
Mēs lieliski zinām, ka uz mūsu galda nonāk produkti, kuros bez vērtīgajām uzturvielām ir gan nitrāti, gan pesticīdi, gan konservanti. Vai mūsu organismam ir vajadzīgi nitrāti un pesticīdi? Nē, taču, nav vajadzīgi! Taču tie palīdz iegūt lielāku ražu, tādēļ lauksaimnieki tos izmanto un turpinās izmantot. Konservanti, savukārt, palielina pārtikas rūpniecības ienākumus.
Tādēļ pārtikas ražotāji izmanto un turpinās izmantot konservantus. Pat ja jūs lietojat uzturā produktus tikai no sava dārza un mēslojat zemi tikai ar organisko mēslojumu, piemēram, kūtsmēsliem, jūs nevarat atrisināt šo problēmu, tādēļ, ka nav iespējams izvairīties no skābajiem lietiem un iedot visām govīm tikai ekoloģiski tīru barību.
Un tas vēl nav viss. Augšņu noplicinātības rezultātā pārtikas produkti jau nesatur daudzus svarīgus elementus, kas vajadzīgi organisma funkciju nodrošināšanai. Dažādās valstīs situācija ir atšķirīga. Ņemsim, kaut vai, Krieviju. (No KMZA Uztura Institūta statiskas).
Joda deficīts ir 80%Krievijas iedzīvotāju.
No beta-karotīna deficīta cieš 40-60% iedzīvotāju. B grupas vitamīnu un follijskābes deficīts ir 40-80%Krievijas iedzīvotājiem. Askorbīnskābes (С vitamīns)) trūkumu jūt 70% iedzīvotāju.
Šodien lielākā daļa iedzīvotāju izjūt svarīgu uzturvielu deficītu. Un daudzi no tiem sasniedz 100% robežu. Pie kam, šis deficīts ir izpleties ne tikai totāli- ģeogrāfisks (visa valsts), bet arī laika skalā – no paaudzes uz paaudzi. Par kādu nācijas veselību var runāt?
1993.gada novembrī tika veikts interesants eksperiments. Trīs laulāti pāri dzīvoja izolēti 3 gadus ekoloģiski tīrā vidē tālu no civilizācijas, kur ēda tikai veselīgu pārtiku, kuru audzēja paši, elpoja tīru gaisu, dzēra tīru ūdeni. Eksperiments beidzās. Viņus izmeklēja mediķi – gerontologi (medicīnas un bioloģijas nozare, kas pētī dzīvu organismu novecošanas cēloņus un likumsakarības) no Kalifornijas universitātes Losandželosā.
Visi iegūtie dati, asins analīzes un citi dzīvībai svarīgie rādītāji tika ielikti Losandželosas Universitātes kompjūteru datu bāzē datu analīzei, un tika saņemta prognoze, kas apliecināja, ka turpinot dzīvot tādos apstākļos un tādā režīmā, viņi var nodzīvot līdz 165 gadiem!
Pat ja jūs sāksiet apzināties vismaz 10 % no visa, ko šeit izlasīsiet, jūs pasargāsiet sevi un savus tuviniekus no daudzām nepatikšanām, ieekonomēsiet lērumu naudas un par daudziem gadiem pagarināsiet savu dzīvi. Kā pasargāt sevi un saglabāt savu veselību tādos nelabvēlīgos apstākļos? Lai to panāktu, mums ir jāapbruņojas ar zināšanām.
Mūsu organisms, katrs orgāns sastāv no šūnām. Palūkosimies kopā, kas tad notiek ar mūsu šūnām dzīves garumā. Lai būtu īsāk, mēs stāstu vienkāršosim. Cilvēka dzīvi var sadalīt posmos.
1. posms:
Jauna organisma imunitāte ir pietiekami stipra, starpšūnu vide nav piesārņota. Ar gaisu, ēdienu un ūdeni mūsu organismā sāk ieplūst toksiskas vielas, taču organisms ir spējīgs tās izvadīt praktiski tādā pat daudzumā, kā saņēmis. Mēs esam veseli.
2. posms:
Nepareiza uztura, stresu, apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes rezultātā, mūsu imūnsistēma novājinās un organisms vairs nespēj atbrīvoties no visām kaitīgajām vielām, kas tajā nonāk. Starpšūnu šķidrumā sāk uzkrāties toksīni. Cilvēks sāk to izjust kā nogurumu, biežākas galvas sāpes. Ja šajā brīdī cilvēks mainīs savu dzīves veidu, viņš atgriezīsies atpakaļ 1. posma stāvoklī. Ja nē – nonāks nākošajā posmā.
3. posms:
Toksīnu sakrājas tik daudz, ka tie sāk pārņemt šūnas, kurās atrodas vissvētākais no svētākā – mūsu DNS. Tā ir mūsu iedzimtības informācija.Parasti, šajā dzīves posmā, cilvēkam ir vesela virkne hronisku slimību. Iedzimtības informācija tādā kvalitātē tiek nodota mūsu bērniem. Tie piedzimst ar pataloģijām. Un mēs pie tā jau esam pieraduši, mierīgi paziņojot: «Tas viņam iedzimts.» It kā tā tam būtu jābūt!
Kā atzīst ANO UNISEF bērnu fonds
2007.gadāmiruši 9 700 000 bērni vecumā līdz 5 gadiem,
katru minūti mirst 18 bērni!
Aizdomājieties par šiem skaitļiem. Pēdējo 10 gadu laikā bērnu invalīdu skaits ir pieaudzis 2 reizes!
4. posms:
Šūnas neiztur un pārstāj normāli funkcionēt, un sāk grūt orgāns vai orgānu sistēma. Cilvēks iedzīvojas tā saucamajās neārstējamās slimībās un mirst.
Katrs cilvēks iziet šos posmus. Kāds ātrāk, kāds vēlāk. Kurā no tiem atrodaties jūs, variet noteikt tikai jūs paši.
Pat ja jūs sāksiet apzināties vismaz 10 % no visa, ko šeit izlasīsiet, jūs pasargāsiet sevi un savus tuviniekus no daudzām nepatikšanām, ieekonomēsiet lērumu naudas un par daudziem gadiem pagarināsiet savu dzīvi.
Mēdz jokot, ka slimību saradies tik daudz, ka ne tikai ārstu, pat slimnieku priekš visām nepietiek! Un iedomāties tikai, mums liek noticēt tam, ka izeja no šīs situācijas ir plaši reklamējamajos zāļu preparātos. Apēdīsi tableti un viss, sāpes pāriet! Un var dzīvot tālāk. Var. Taču...Kā? Un cik ilgi?
?
Kad cilvēks saskaras ar nopietnu problēmu, kuru vairs nevar atrisināt ar sintētiskajiem preparātiem, viņš intuitīvi saprot, ka, iespējams, ir laiks pievērsties dabai? Viņu sāk interesēt tautas metodes, fitoterapija u.t.t.
Ja pašam nav pietiekamu zināšanu, viņš sāk skraidīt, meklēdams cilvēkus, kam ir kaut kāda pieredze, un bieži vien saskaras ar pilnīgi pretējiem padomiem, sāk šaubīties par šo metožu iedarbīgumu. Un rezultātā, guļās zem naža! Jo tālāk – jo trakāk. Pēcoperācijas adaptācija, uztura ierobežojumi, atkal izdevumi, atkal problēmas, atkal zāles...Un vāveres ritenis.
Un kā gan ir jāmāk aizzieķēt smadzenes mūsdienu cilvēkam, lai novērstu to no vēlmes labi justies, laimes būt veselam, lai pieradinātu viņu pie tā, ka jādzer tabletes, kas it kā palīdz uzreiz, bet realitātē izraisa vēl vairāk problēmu, un arvien biežāk, atkal un atkal, liek atgriezties pie sāpēm un sliktas pašsajūtas, un kārtējās tabletes. Un šajā slazdā iekrīt lielākais vairums cilvēku, un tikai tāpēc, ka trūkst zināšanu, motivācijas iegūt pēc šīs zināšanas un informāciju.
Kāda tad ir izeja?
Ir pierādīts, ka lielākā daļa veselības problēmu rodas no vajadzīgo elementu – vitamīnu, minerālu, fermentu, aminoskābju u.c. , trūkuma. Vajadzīgā daudzuma, īstajā brīdī, īstajā vietā mūsu organismā.
No šo elementu trūkums novājinās imunitāte. Organisms sāk strādāt avārijas režīmā. Skaidrs, ka tādā režīmā tas ilgi darboties nevar. Piemēram, ja organismā trūkst C, E vitamīna, Beta- karotīna un Selēna – pastāv risks saslimt ar vēzi. Vēzis ir viens no nopietnākajiem mirstības iemesliem visā pasaulē. Katru gadu no tā mirst
7 500 000 cilvēku
Kamēr jūs lasījāt šo materiālu, ar vēzi nomira
800 cilvēku
40 % no tiem varēja palikt dzīvi, ja katru dienu būtu lietojuši pietiekamā daudzumā vitamīnus.
C vitamīns
E vitamīns
Beta- karotīns
Selēns
izglābj 300 000 cilvēkus gadā.
Tik liels skaits cilvēku, kas mirst no šīs problēmas, izskaidrojams ar to, ka šo vielu deficīts novērojams 80%iedzīvotāju. Pie kam, šis deficīts ir izpleties ne tikai totāli- ģeogrāfisks, bet arī laika skalā – no paaudzes uz paaudzi.
Vai jums par to ir stāstījis jūsu ārsts?
Tad, lūk, lietojot katru dienu vitamīnu C un E, Beta- karotīnu un Selēnu, ieguldot sevī nelielus līdzekļus, jūs pasargāsiet sevi no briesmām un saglabāsiet savu veselību ilgus gadus.
Ja jūsu ārsts jums pateiktu, ka jūs varat izvairīties no daudzām problēmām, lietojot katru dienu nelielu daudzumu dabīgus vitamīnus, ārsts būtu palicis bez darba. Tādēļ, ka cilvēkiem, kas katru dienu lieto dabīgus vitamīnus un minerālus,
nav jāārstējas!
Līdzīga situācija ir arī ar citiem mikroelementiem. Ja ņem kaut vai tikai viena elementa – kalcija deficītu, tad tas ir 147 slimību rašanās, tai skaitā, osteoporozes iemesls. Ir ļoti svarīgi saprast, ka runa ir tikai par dabīgiem, un nekādā gadījumā NE par ķīmiski sintezētiem vitamīniem. Par vitamīniem, kurus mēs varam iegūt no augiem, bet ne par tiem, kurus esam pieraduši pirkt aptiekās. Lai spētu saglabāt un atjaunot savu veselību, ja jūs patiešām vēlaties nodzīvot līdz 100 gadiem, atcerieties ko svarīgu: pirmām kārtām ir jāizvairās no bezjēdzīgām un nepamatotām briesmām.
Ja jūs spēlējat ruleti, smēķējat, dzerat, izskrienat uz sliedēm ātrgaitas vilciena priekšā, riskējot pakļūt zem riteņiem, jūs diez vai nodzīvosiet līdz 100 gadiem. Tas viss skan dīvaini, bet jūs pat iedomāties nevariet, cik tūkstošu cilvēku katru gadu mirst, darot līdzīgas muļķības. Citiem vārdiem sakot, ja jums ir iespēja izvairīties no slimības, sevišķi, ja tā ir neārstējamo skaitā, tad ir vērts izmantot tādu iespēju.
Otrkārt – jums ir nepieciešams pievienot savam ikdienas uzturam papildus 90 bioloģiski aktīvas vielas. Tās ir : 28 (no tām 9 neaizstājamas) aminoskābes, 70 mikro- un makroelementi, (no tām 15 visnepieciešamākie ir vajadzīgi katru dienu), 12 vitamīni, 7 grupas fermentu un 3 polinepiesātinātās taukskābes.
Un jūs radikāli samazināt, ar šo vielu deficītu saistītu, slimību rašanās risku. Mūsdienu civilizētajā pasaulē vairs nav iespējams saglabāt savu veselību, katru dienu nepapildinot savu uzturu ar bioloģiski aktīvām vielām. Tās vairs nav iespējams uzņemt pietiekamā daudzumā ar parastajiem pārtikas produktiem. Tagad tos var tikai nopirkt.
Kāpēc tad mūsu vectēvi neēda nekādus uztura bagātinātājus un bija veseli? Ja aizvāktu visus civilizācijas labumus: automobiļus, liftus, kompjūterus, televizorus, ūdensvadu..., un atgriezt atpakaļ zirgus ar ratiem un ragavām, mežu zveju, medības barības ieguvei, aku un avotu, kur ņemt tīru ūdeni, slēpes, ar ko nokļūt kaimiņu ciemā, tad diennaktī cilvēks tērēs apmēram
3000 kilokalorijas
Cilvēks kustējās, viņš bija aktīvs, taču pie tāda enerģijas patēriņa, arī uzturā ir jāuzņem apmēram uz 3500 kilokalorijas. Tieši tā arī bija. Ar tādu ēdiena daudzumu cilvēks saņēma visus nepieciešamos mikroelementus pietiekamā daudzumā.
Kas tad notiek šobrīd?
Atnāca civilizācija ar visiem tās labumiem: automobiļiem, tālvadības pultīm, liftiem, kompjūteriem, ātrvilcieniem un lidmašīnām, ūdensvadu un kanalizāciju. Cilvēks diennaktī sāka tērēt tikai 1500 kilokalorijas. Lai kontrolētu ķermeņa masu, tam arī jāuzņem aptuveni 1500 kilokalorijas. Ar tādu uztura daudzumu organismā vairs nenonāk pietiekams daudzums veselības nodrošināšanai vajadzīgo bioloģiski aktīvo vielu. Kas gan notiks, ja mēs palielināsim uzņemamā ēdiena daudzumu trīs reizes?
Pirmkārt, mēs sāksim pieņemties svarā. Otrkārt, pat ja mēs piekopjam aktīvu dzīves veidu un liekais svars mums nedraud, mūsu organismā vienalga nenonāks pietiekams daudzums bioloģiski aktīvo vielu. Un tam par iemeslu ir minerālu deficīts mūsdienu pārtikas produktos. Ja to nav augsnē, to nav arī pašos augos. Augšņu minerālu saturs ir izsīcis.
Augi ir spējīgi uzņemt no augsnes 60 minerālus, bet lauksaimnieki mēslo augsni tikai ar trim:
Na (nātriju
P (fosforu) un
K (kāliju)
Un neviens nepiespiedīs lauksaimnieku pievienot visus pārējos komponentus, tādēļ, ka ražību tas nepalielinās, bet izdevumus gan. Tādēļ arīir izveidojusies situācija, ka no lauka novāktā raža, lai kas tas būtu – graudaugi, dārzeņi vai augļi, nav spējīgi pilnā mērā nodrošināt mūs ar vajadzīgajiem mikroelementiem, kur nu vēl nosegt to deficītu.
Ko tad darīt, lai saglabātu un atjaunotu veselību?
Pastāv viedoklis, ka saglabāt veselību var, lietojot uzturā daudz vitamīnu. Taču kādus vitamīnus mēs esam pieraduši lietot? Visbiežāk – tie ir multivitamīnu kompleksi, kas sastāv no ķīmiski sintezētiem vitamīniem.
Mēģināsim tikt ar to skaidrībā. Dabīgais C vitamīns, un tieši tāds vitamīns mūsu organismam ir vajadzīgs, sastāv no 7 izomēriem:
OOH
/\/
O=OOH-OH
\/\
O=OOH2O
Viena izomēra zīmējums
Izrādās, ka uz šo brīdi, zinātniekiem ir izdevies sintezēt vienu no 7 īstā C vitamīna izomēriem. Kas tad rezultātā sanāk? Tas ir vitamīns – invalīds? Tieši tas pats ir ar visiem pārējiem vitamīniem, piemēram, ar E vitamīnu. Dabā tas sastāv no 8 tokoferoliem, bet zinātniekiem ir izdevies sintezēt tikai vienu. Tāpēc arī sanāk, ka ķīmiski sintezētie vitamīni padara mūsu urīnu stipri dārgāku, tādēļ, ka jebkurš svešķermenis mūsu organismam ir svešs un lieks.
Tieši tādēļ, lietojot šādus vitamīnus, mūsu urīns iekrāsojas koši oranžā krāsā un smaržo pēc ķīmijas. Organisms tos vienkārši izvada. Paskat tik, un mūs cenšas pārliecināt, ka lietojot tādus vitamīnus katru dienu, mēs saglabāsim savu veselību.
Pievērsīsimies zālēm. Un kaut arī daudzi cilvēki jau sen sapratuši, ka tāda pieeja ved strupceļā, bez zālēm mēs nevaram. Taču šeit mums atkal būs vajadzīgas zināšanas.
Cilvēku, kas katru dienu lieto zāles, ir daudz. Citādi nebūtu tik daudz plaukstošu aptieku. Interesanti, vai šie cilvēki zina par to, ka lielākā daļa tablešu neārstē, un pat teorētiski nevar izārstēt slimības. Lielākajai daļai plaši reklamēto preparātu ir tikai viens mērķis – vienkārši noņemt simptomus. Tā ir tā saucamā simptomātiskā terapija.
Tikai iekausieties reklāmā:
... jūs nejutīsiet sāpes, ... atbrīvos jūs no sāpēm uz 12 stundāmu.t.t.
Kas tad notiek? Sāp galva – apēd tableti un galva nesāpēs. Bet problēma taču palika. Un turpina attīstīties. Tas izskatās pēc pašapmāna. Taču, kā saka – citus mānīt nav labi, bet sevi – muļķīgi. Un kā izrādās, pat bīstami veselībai. To var salīdzināt ar sarkano lampiņu, kas iedegusies uz automobiļa paneļa. Sarkanā lampiņa ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Labs autovadītājs tiks skaidrībā kas par lietu, lai novērstu nopietnāku bojājumu. Bet dumjš autovadītājs, vienkārši izskrūvēs lampiņu un mēģinās sev iestāstīt, ka problēma atrisināta. Tieši tāpat rīkojamies arī mēs, kad dzeram tableti pret sāpēm, asins spiedienu u.t.t.
Bez tam, ir jāatceras, ka pilnīgi nekaitīgas zāles neeksistē. No tām mirst tāpat kā no slimībām. Statistiskajās atskaitēs jau ir ieviesta diagnoze: zāļu blakus efekts.
Vai visi zina, ka analgīnu, civilizētajās valstīs, ir aizliegts ražot jau pagājušā gadsimta 60-os gados, ka viens no šī preparāta blakus efektiem ir asins formulas izmaiņas, kas bieži noved pie letāla iznākuma?
Mirstība, kā sekas no zāļu lietošanas, ieņem 5. vietu tūlīt pēc sirds –asinsvadu, plaušu, onkoloģiskajām slimībām un traumām. Šī problēma ir aktuāla visā pasaulē. Mūsu veselības aizsardzība vienmēr ir balstījusies pamatā uz medikamentozo terapiju un ekstensīvo attīstības virzienu: vairāk ārstu, slimnīcu, poliklīniku. Šis ceļš nekad nav risinājis problēmas, bet tikai sadzinis tās strupceļā, padarot medicīnu netikumīgu.
Paliek variants – papildināt organismā iztrūkstošo vitamīnu un minerālu daudzumu. Vai arī ļoti daudz ēst un cerēt, ka ar to organismā nonāks visas vajadzīgās bioloģiski aktīvās vielas pietiekamā daudzumā. Viss jau būtu labi, bet tas, pirmkārt, ir ekonomiski neizdevīgi, otrkārt, tas nav iespējams fiziski. Ņemot vērā mūsdienās pieejamo pārtikas produktu enerģētisko un bioloģisko vērtību, ir aprēķināts, ka vienam cilvēkam ikdienai nepieciešamo uzturvielu devu var saņemt ar apmēram 50 kilogramiem pārtikas.
Piemēra pēc dienas deva:
C vitamīna – 15 apelsīnivai 42 tomāti,
E vitamīna – 10 krūzītes olīveļļas,
Beta karotīna – 5 burkāni vai 6 šķīvji kabaču ikru,
Selēna – 16 ceptas olas vai 116 banāni.
Pie kam, diennaktī uzņemtās barības uzturvērtība nedrīkst pārsniegt 2000 -2500 kilokalorijas.
Ko tad nu?
Tik daudz kaloriju mēs nevaram uzņemt. Taču veselībai nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas vajadzīgajā daudzumā ir uzņemamas tieši ar šādu barības daudzumu. Tieši tādēļ dažādu valstu zinātnieki ir strādājuši pie tā, lai no liela daudzuma pārtikas produktu, un tieši no augiem, iegūtu cilvēkam nepieciešamo bioloģiski aktīvo vielu daudzumu, saglabājot to enerģētisko vērtību.
Pateicoties augstām tehnoloģijām un lielai pieredzei ārstniecisko augu izmantošanā, šodien mūsdienu cilvēks var atjaunot un uzturēt savu veselību, pievienojot savam ikdienas uzturam dabīgus minerālus un vitamīnus – bioloģiski aktīvās pārtikas piedevas, tā saucamos uztura bagātinātājus (UB).
Jūsu ārstējošajam ārstam bija jāsniedz jums šī informācija. Ja viņš negribēja uzņemties atbildību, viņš varēja kaut vai vienkārši jūs informēt, lai jūs paši varētu izdarīt izvēli.
Atcerieties! Tas ir svarīgi! Jums nepieciešams pievienot uzturam: 28 (no tām 9 neaizstājamas) aminoskābes, 70 mikro- un makroelementi, (no tām 15 visnepieciešamākie ir vajadzīgi katru dienu), 12 vitamīni, 7 grupas fermentu un 3 polinepiesātinātās taukskābes. + pusotra litra kvalitatīva ūdens katru dienu.
Pretējā gadījumā jums attīstīsies slimības, kuras izraisa šo vielu deficīts. Visiem ilgdzīvotājiem, kuri nodzīvojuši līdz 100-120 gadiem, ir daudz kas kopīgs. Gandrīz visi no viņiem dzīvo augstkalnu ciematos, kas atrodas 2000 metrus virs jūras līmeņa, Tur izkrīt ne vairāk kā 5 – 10 mm nokrišņu gadā. Praktiski nav lietu un sniega. Tie ir ļoti, ļoti sausi reģioni. Un kā jums liekas, kur viņi ņem ūdeni savu zemju apūdeņošanai un dzeršanai? No kūstošajiem kalnu ledājiem.
Ūdens, kas plūst no šiem ledājiem, nav tik tīrs un dzidrs kā artēziskais. Ja paskatās uz tādu ūdeni glāzē, tas ir dzeltenīgi baltā vai zilgani- baltā krāsā, jo satur sevī no 60 līdz 72 minerāliem.
Tibetā to sauc par ledus pienu. Tur šo ūdeni ne tikai dzer, bet kas vēl svarīgāk – laista laukus. Gadu no gada, ražu pēc ražas, paaudžu paaudzēs jau 2000 gadus. Un šie cilvēki neslimo ar
diabētu
sirds – asinsvadu slimībām
augstu asinsspiedienu,
artrītu,
artrozi,
vēzi,
kataraktu,
glaukomu,
bērni dzimst bez defektiem,
nav cietumu, nav narkomānu, nav nodokļu, nav ārstu!
Un dzīvo viņi pa 100-120 gadu bez slimībām. Katru reizi, kad jūs kaut vienu dienu nesaņemat organismam nepieciešamos minerālus, jūs saīsināt savu dzīvi par dažām stundām vai dažām dienām. Japāņi, kuru vidējais dzīves ilgums ir 79 gadi vīriešiem un 85 gadi sievietēm, jau sen ir sapratuši, ka ir izeja no šīs situācijas.
90% Japānas iedzīvotāju papildina savu pārtiku ar bioloģiski aktīvajām vielām katru dienu. Viņi sen zina, ka mūsu organisms ir spējīgs pats sevi pasargāt un izdziedināt, taču, ar vienu noteikumu:
tam ir jāpalīdz, tam ir jāiedod visas nepieciešamās uzturvielas
dabīgu vitamīnu un minerālu veidā.
Olga Baziļeva – ārste, gastroenteroloģe, dietoloģe, Krievijas Nacionālās Dietologu un Nutriciologu asociācijas biedre.
«Mūsu organisms – tā ir unikāla pašatjaunojoša un pašregulējoša sistēma. Un ir vesela virkne piemēru, kad cilvēki pēc operācijām, pēc traumām, pēc lūzumiem, salīdzinoši īsā laikā atveseļojas pilnībā un praktiski aizmirst, kas ar viņu ir bijis.
Pēc tāda pat principa uz organismu iedarbojas vesela virkne kaitīgo faktoru, tādi kā:
- ekoloģija, stress, nepareizs uzturs. Tie kā nazis ievaino mūsu organismu. Pastāv unikālas bioloģiski aktīvo vielu pielietošanas sistēmas, un pateicoties šo vielu īpašībām, mēs varam iztīrīt organismu, iedot tam nepieciešamās uzturvielas un pasargāt to no kaitīgās ārējās iedarbības.
Pateicoties tam, visa sistēma sāk strādāt daudz harmoniskāk. Tā rezultātā daudzas slimības atkāpjas. Un pats galvenais šajā, ka mēs iedarbojamies ne jau uz slimības izpausmi, ne uz sīkiem simptomiem, bet gan uz tās vai citas pataloģijas attīstības procesa pirmcēloni.
Šobrīd, kad ir apkopota pamatīga pierādījumu bāze, kad ir jau uzkrāta bagāta klīniskā pieredze un ir ļoti labi bioloģiski aktīvo vielu pielietošanas rezultāti, mēs varam runāt par to, ka mūsdienu medicīnā uztura bagātinātāji ieņem pienācīgu vietu.
Un šajā situācijā ļoti dīvaini izskatās to mediķu, kuri nav nutricioloģijas speciālisti, izteicieni par UB mazsvarīgumu vai neefektivitāti. Un īpaši bīstama šāda nostāja ir saistībā ar bērnu veselību. Bērnu augošajiem organismiem jo īpaši svarīgs ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs, kas pietiekamā daudzumā nodrošināts ar dabīgiem vitamīniem un mikroelementiem. Šobrīd to panākt, neizmantojot uztura bagātinātājus, vienkārši nav iespējams».
Un tātad, kas tad ir UB un kā tie iedarbojas uz organismu?
Akadēmiķis V.A. Tuteļjans, profesors, Krievijas Medicīnas Zinātņu Akadēmijas uztura institūta direktors.
«Regulāra uztura bagātinātāju lietošana – tas ir labākais, ko šodien var darīt katrs cilvēks, savai veselībai. Lielākā daļa vadošo pasaules zinātnieku uzskata, ka šodien ir atrasts ideāls, efektīvs un absolūti drošs ceļš uz savas veselības saglabāšanu, iespēja saglabāt savu jaunību un justies tikpat pievilcīgam un stipram kā 20 gados.
Kas tad ir bioloģiski aktīvie uztura papildinātāji? Tie ir dabīgo un no dabas ņemto bioloģiski aktīvo vielu koncentrāti, ko iegūst no augu, dzīvnieku, jūras produktu un minerālu izcelsmes uztura produktiem vai ārstnieciskajiem augiem, izmantojot augstas tehnoloģijas, kas pilnībā palīdz saglabāt visas to īpašības un vērtību.
Šīm vielām, ko cilvēka organisms pats nav spējīgs sintezēt, mūsu organismā ir jānonāk citā veidā. Ja tas nenotiek, ar laiku organismā rodas šo vielu deficīts. Tas vienmēr noved pie organisma sistēmu darbaspēju un aizsargreakciju pazemināšanās, veselības pasliktināšanās, pastiprināta noguruma un novecošanās procesu paātrināšanās».
Vladimirs Abdulajevičs Dadali – Sankt Pēterburgas, I. I. Mečņikova vārdā nosauktās Medicīnas Akadēmijas bioķīmijas katedras vadītājs, ķīmijas zinātņu doktors, profesors, Baltijas Pedagoģiskās akadēmijas akadēmiķis.
«Uztura bagātinātāji – tās nav zāles un tie nav preparāti slimību ārstēšanai, bet gan līdzekļi, kas novērš šo slimību rašanos un attīstību, tādēļ šo produktu radītais atveseļojošais efekts ir pielīdzināms farmakoloģisko līdzekļu iedarbībai, un reizēm pat pārsniedz to.
Ar nožēlu esmu spiests teikt, ka pat daudziem ārstiem, izņemot zināšanas par kalciju, magniju, kāliju un jodu, šodien ne visai ir skaidra pārējo mikroelementu, tādu kā cinka, selēna, bora u.c., nozīme cilvēka organismā.
Kaut arī daudzas veselības problēmas un to profilakse tiešā veidā ir saistītas ar mikroelementu deficītu, un varētu tikt atrisinātas, ja mikroelementu lietošana tiktu aktīvi ieviesta mūsu uztura sistēmā. Un ar lielu nožēlu nākas konstatēt, ka medicīnas fakultāšu studentiem par to vēl joprojām nekas netiek stāstīts».
Laimuss Polinss – divkāršs Nobela prēmijas laureāts.
«Pienāks laiks, kad ārsts ārstēs nevis čūlu, artrītu vai hemoroīdus (kas ir tikai sekas), bet gan pirmcēloni – magnija, kālija, selēna deficītu».
Jurijs Gičevs – medicīnas zinātņu doktors, profesors.
«Šodien dažādas firmas ražo milzum daudz uztura bagātinātāju, nodrošinot mūs ar visiem organismam vajadzīgajiem mikroelementiem un vitamīniem, kurus mēs nespējam uzņemt ar pārtiku. Un lielākais malds ir uzskatīt UB par kaitīgiem. Un kas ir vistraģiskākais, ka šo maldīgo vidū ir daudzi mediķi».
Boriss Suhanovs – Starptautiskās Informatizācijas Akadēmijas akadēmiķis, medicīnas zinātņu doktors, I. M. Sečenova vārdā nosauktās Maskavas Medicīnas Akadēmijas uztura higiēnas un toksikoloģijas katedras un Krievijas Medicīnas zinātņu Akadēmijas Uztura institūta profesors.
«Bez uztura bagātinātājiem (UB) šodien nevar cerēt uz veselību un labsajūtu neviens cilvēka, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vesels vai jau slims. Daudzus gadsimtus cilvēki ir meklējuši brīnumaino panaceju – līdzekli pret visām slimībām. Taču, ja cilvēki laicīgi sāks lietot uztura bagātinātājus (UB), tad pilnīgi iespējams, ka lielākajā daļā gadījumu, par zālēm vispār varēs aizmirst ilgus gadus. Šodien mēs varam teikt: «Panaceja? Paldies, nē. Mēs neārstēsimies, jo mēs negrasāmies slimot!»
Mēs esam par to, lai neslimotu un nemirtu mūsu bērni.
Mēs esam par to, lai neslimotu un dzīvotu ilgi mūsu vecāki.
Mēs esam par to, lai ap mums būtu veseli un laimīgi cilvēki.
Mēs esam par to, lai cilvēki zinātu kā to visu panākt.
Tulkojusi no krievu valodas, nutricioloģe, veselības saglabāšanas un atjaunošanas konsultante Ināra Kaļiņina
vairāk informācijas varat iegūt http://www.fit.lv
